Šā gada 9. jūlijā Finanšu ministrija nodeva publiskajai apspriešanai likumprojektu „Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (26-TA-85). Viedokļus varēja iesniegt līdz 23. jūlijam; tālāk projektu gaida saskaņošana, Ministru kabinets un Saeima.

Vairākas izmaiņas tieši skars transfertcenu korekcijas un to, kā grupās plāno likvidācijas, savu akciju atpirkšanu un reorganizācijas.

Šajā rakstā aplūkots, ko likumprojekts paredz un kam būtu jāpievērš uzmanība jau tagad. Sākam ar transfertcenu korekcijām.

Transfertcenu korekcijām būs nacionāls pretkorekcijas mehānisms

Ja ārvalsts nodokļu administrācija transfertcenu pārbaudē palielina tur esošās saistītās sabiedrības apliekamo ienākumu, Latvijas pusē simetrisku samazinājumu likums līdz šim neparedzēja. Vienīgais ceļš dubultās aplikšanas novēršanai bija - formāls process starp abu valstu kompetentajām iestādēm pēc nodokļu konvencijas vai ES strīdu izšķiršanas instrumentiem, kas nereti ilgst gadiem. Kā tas notika praksē, ir cits jautājums, taču likumā pretkorekcijas mehānisms iestrādāts nebija.

Likumprojekts ierosina papildināt UIN likuma 15. pantu ar pretkorekcijas mehānismu. Ja ārvalsts saistītās personas apliekamā bāze ir palielināta tirgus cenas korekcijas rezultātā, Latvijas uzņēmums varēs par atbilstošu summu samazināt apliekamajā bāzē iekļauto dividenžu apmēru. Nosacījums: VID jāiesniedz attiecīgās valsts nodokļu administrācijas apliecinājums, ka saistītās personas bāze ir palielināta. Ja gada dividenžu bāze korekcijas summu nesedz, atlikumu varēs pārnest uz nākamajiem taksācijas periodiem. Anotācijā gan šis dokuments raksturots nedaudz citādi - kā apliecinājums par korekcijas rezultātā samaksāto nodokli - tāpēc precīzs tā saturs saskaņošanas gaitā vēl var mainīties.

Latvijas UIN sistēmā nodokli maksā peļņas sadales brīdī, tāpēc arī pretkorekcija darbojas caur dividenžu bāzi: ieguvums neizpaužas kā atmaksa, tas samazina nodokli brīdī, kad peļņa tiek sadalīta. Salīdzinājumā ar gadiem ilgo MAP procesu tas tomēr ir būtisks solis: dubultās aplikšanas novēršana vairs nebūs atkarīga tikai no divu valstu iestāžu vienošanās. Vienlaikus jaunais mehānisms MAP neaizstāj - konvencijas procedūra paliek pieejama, piemēram, ja ārvalsts korekcijas apmērs ir strīdīgs vai apliecinājumu iegūt neizdodas.

Pati iecere ir vērtējama atzinīgi. Vienlaikus paredzamie grozījumi rada vairākus praktiskus un tehniskus jautājumus - kā jaunā kārtība darbosies praksē, t.i., kā tā tiks tehniski piemērota konkrētās situācijās. Ja grozījumi tiks pieņemti piedāvātajā redakcijā, būtiski būs saprast, kā VID to piemēros, jo jau šobrīd saskatām vairākus aspektus, kuru praktiskā piemērošana nav viennozīmīga.

Likvidācijas kvota un savu akciju atpirkšana kļūs par dividendi

Šobrīd likvidācijas kvota UIN likumā ir daļa no nosacīti sadalītās peļņas. Nodokli samaksā likvidējamā sabiedrība; saņēmējam šis ienākums nav dividende. Situācijās, kad kvotu saņem cita Latvijas sabiedrība, piemēram, mātes uzņēmums, tas saņemto summu nevar tālāk sadalīt saviem dalībniekiem, nemaksājot UIN vēlreiz: likuma 6. panta atbrīvojums attiecas tikai uz saņemtām dividendēm. Viena un tā pati peļņa tādējādi tiek aplikta divas reizes. Līdzīgi notiek, sabiedrībai atpērkot savas akcijas vai daļas virs nominālvērtības. Anotācijā atzīta vēl viena problēma: likvidācijā ar nodokli apliek visu pašu kapitāla daļu virs dalībnieka ieguldītā, arī peļņu, par kuru jau ir samaksāta, piemēram, kredītiestāžu un patērētāju kreditētāju UIN piemaksa.

Likumprojekts problēmu risina definīcijas līmenī. Termins „dividendes” turpmāk ietvers arī aprēķināto likvidācijas kvotu un to atlīdzības daļu par savu akciju iegūšanu, kas attiecināma uz peļņas sadali. Likumā ierakstīs arī aprēķinu: likvidācijas kvota ir pozitīvā starpība starp likvidējamās sabiedrības pašu kapitālu un dalībnieka ieguldīto summu, savukārt akciju atpirkšanā par dividendi uzskatīs starpību starp aprēķināto atlīdzību un akciju nominālvērtību.

Praktiskās sekas ir divas. Pirmkārt, saņemtai likvidācijas kvotai un atpirkšanas atlīdzības peļņas daļai turpmāk varēs piemērot 6. panta atbrīvojumu, to tālāk sadalot dividendēs. Otrkārt, pārejas noteikumi paredz jauno kārtību piemērot jau no 2026. gada 1. janvāra, un anotācijā tieši norādīts, ka nodokļa maksātāji varēs iesniegt precizētas deklarācijas par periodiem kopš šī datuma. Ja grupā šogad ir notikusi likvidācija vai akciju atpirkšana, šis punkts ir pelnījis atsevišķu aprēķinu.

Nosacītās dividendes: reorganizācijā nodoklis būs jāsamaksā

Paredzamās izmaiņas skar arī nosacītās dividendes - nesadalīto peļņu, kas ieguldīta pamatkapitālā. UIN likuma 7. pants nodokļa samaksu par šādu peļņu atliek: UIN jāmaksā tad, kad pamatkapitālu samazina, pabeidz likvidāciju vai sabiedrība reģistrējas par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Reorganizācijā saistība pāriet uz iegūstošo sabiedrību un tā var turpināties no vienas reorganizācijas nākamajā. Anotācijā atklāti atzīts: atkārtotu reorganizāciju gadījumos atliktā UIN uzskaite un kontrole ir kļuvusi apgrūtinoša gan maksātājiem, gan VID, un tas rada nodokļu plānošanas riskus.

Grozījumi paredz divus jaunus samaksas brīžus. Nosacītās dividendes būs jāiekļauj apliekamajā bāzē, pirmkārt, ja pamatkapitālu samazina reorganizācijas ietvaros, un, otrkārt, ja nodokļa maksātājs reorganizācijas rezultātā beidz pastāvēt. Pievienošana vai saplūšana, kurā sabiedrība ar šādu vēsturi izbeidzas, turpmāk nozīmēs nevis saistības pārnešanu, bet nodokļa samaksu.

Vēsturiskās saistības turklāt nepazūd: par reorganizācijām, kas notikušas līdz 2026. gada 31. decembrim, pārņemtās nosacītās dividendes iegūstošā sabiedrība turpinās uzskaitīt un iekļaus apliekamajā bāzē līdzšinējā 7. panta kārtībā. No šī datuma izriet, ka jauno kārtību paredzēts piemērot reorganizācijām pēc 2026. gada. Grupām, kuras apsver struktūras vienkāršošanu un kurās pamatkapitāls vēsturiski palielināts no peļņas, reorganizācijas grafiks līdz ar to kļūst par nodokļu jautājumu: nosacīto dividenžu apmēru ir vērts aplēst, pirms lēmums par apvienošanu ir pieņemts.

Elektroauto, VID pārbaudes un citi precizējumi

Elektroenerģija pielīdzināta degvielai

UIN likuma 8. pants par transportlīdzekļu izdevumiem līdz šim runā tikai par degvielu, un elektromobiļu uzlādes izmaksu atzīšana balstījās interpretācijā un skaidrojumos. Grozījumi normu tieši attiecinās arī uz elektroenerģiju. Patēriņa limits būs izgatavotājrūpnīcas norādītā augstākā patēriņa norma uz 100 kilometriem, ko drīkstēs pārsniegt ne vairāk kā par 20 procentiem; reprezentatīvajiem automobiļiem 60 mēnešu izņēmums attieksies arī uz elektroenerģiju. Uzņēmumiem ar elektroauto tas ir atgādinājums sakārtot patēriņa normu un nobraukuma uzskaiti tāpat kā degvielas transportam.

VID pārbaudēs konstatētie ieņēmumi

Pienākums koriģēt apliekamo bāzi par grāmatvedībā neuzrādītiem ieņēmumiem šobrīd ir piesaistīts nodokļu revīzijai (auditam). Grozījumi to attiecinās uz visiem nodokļu kontroles pasākumiem un papildus arī uz pārbaudē konstatētām nepamatota ieņēmumu samazinājuma summām, salāgojot UIN likumu ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”. Par to, kā pārdomāti atbildēt uz VID informācijas pieprasījumu, esam rakstījuši iepriekš.

Aizdevumi saistītajām personām

Aizdevums saistītajai personai noteiktos apstākļos veido ar UIN apliekamu objektu, taču likums paredz izņēmumus, kuru aprēķinā nozīme ir iepriekšējos gados izsniegto aizdevumu summai. Grozījumi precizē, ka šajā aprēķinā ņem vērā tikai saistītajām personām izsniegtos aizdevumus. Likumā tādējādi nostiprina skaidrojumu, kas praksē jau tika piemērots, un novērš iespēju normu lasīt citādāk.

Pastāvīgās pārstāvniecības, sociālie uzņēmumi un pārejas noteikumi

Ārvalstīs samaksātā nodokļa ieskaits 15. pantā tiks attiecināts arī uz dividendēm pielīdzinātām izmaksām, par kurām UIN aprēķina nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā. Likumu salāgos arī ar gaidāmajām izmaiņām Sociālo uzņēmumu likumā, pēc kurām sociālie uzņēmumi no 2027. gada varēs aprēķināt dividendes 50 procentu apmērā no peļņas: no UIN likuma svītros praksē neizmantotus atvieglojumus, saglabājot ziedojumu regulējumu. Vienlaikus no pārejas noteikumiem svītros virkni izsmeltu normu.

Kur process ir šobrīd, un kas gaidāms tālāk?

Publiskā apspriešana noslēdzās 23. jūlijā, un raksta tapšanas brīdī likumprojekts vēl ir Finanšu ministrijas pusē. Tālākie soļi ir zināmi jau pēc procedūras: ministrija apkopo saņemtos viedokļus un sagatavo par tiem izziņu, projektu saskaņo ar pārējām ministrijām, tad to izskata Ministru kabinets, un tikai pēc tam tas nonāk Saeimā, kur likumprojektu skata trīs lasījumos. Par nodokļu likumiem atbildīgā parasti ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Prognozes likumdošanā ir nepateicīga lieta, tomēr daži atskaites punkti saskatāmi pašā projektā. Likvidācijas kvotas jauno regulējumu paredzēts piemērot jau no 2026. gada 1. janvāra, savukārt robežu starp veco un jauno kārtību reorganizācijās pārejas noteikumi novelk 2026. gada 31. decembrī. Abi datumi liecina, ka grozījumu izstrādātāji rēķinās ar likuma pieņemšanu līdz šī gada beigām. Ticamākais scenārijs tāpēc izskatās šāds: izskatīšana Ministru kabinetā rudenī un pieņemšana Saeimā gada nogalē - vai nu kopā ar 2027. gada budžeta pavadošo likumprojektu paketi, vai atsevišķi, jo ietekmes uz budžetu projektam nav. Spēkā stāšanās anotācijā paredzēta vispārējā kārtībā, īpaša datuma projektā nav.

Vienlaikus redakcija vēl var mainīties - gan saskaņošanā, gan Saeimā, kur nodokļu likumprojekti uz otro un trešo lasījumu mēdz piedzīvot apjomīgus priekšlikumus. Ja pieņemšana pārceltos uz 2027. gadu, būtu jāpārskata arī piemērošanas datumi, tostarp atpakaļejošā piemērošana no 2026. gada 1. janvāra. Secinājumus par konkrētiem darījumiem tāpēc ir vērts balstīt uz aktuālo redakciju, nevis tikai uz apspriešanai nodoto tekstu.

Ko izvērtēt jau tagad?

Daži mājasdarbi tomēr ir izdarāmi, negaidot likumprojekta pieņemšanu:

  • ja ārvalstīs ir noslēdzies vai norit saistītās sabiedrības transfertcenu audits vai MAP process - apkopojiet korekciju summas pa pārskata gadiem un noskaidrojiet, kā attiecīgajā valstī iegūstams nodokļu administrācijas apliecinājums par to, ka saistītās sabiedrības apliekamā bāze ir palielināta: tieši šis dokuments būs jāiesniedz VID, lai Latvijā piemērotu jauno pretkorekciju;
  • ja 2026. gadā grupā ir pabeigta meitas sabiedrības likvidācija vai atpirktas savas akcijas - aprēķiniet, kā jaunā dividenžu definīcija mainītu rezultātu, un sekojiet grozījumu virzībai: pēc to pieņemšanas būs pamats precizētai deklarācijai;
  • ja plānojat reorganizāciju un pamatkapitāls vēsturiski ir palielināts no nesadalītās peļņas - noskaidrojiet nosacīto dividenžu apmēru.

Grozījumu tvērums ir plašāks, nekā vārdi „tehniski precizējumi” liek domāt. Transfertcenu korekcijām sagaidāms, ka parādīsies nacionāls, likumā ietverts, pretkorekcijas mehānisms, likvidācijas kvota un savu akciju atpirkšanas atlīdzība iegūst dividendes statusu ar piemērošanu no 2026. gada 1. janvāra, un reorganizācija kļūst par atliktā UIN samaksas brīdi. Ja process virzīsies ierastajā ritmā, gala redakcija būs zināma gada nogalē. Līdz tam ir īstais brīdis apzināt, kuras izmaiņas skar tieši jūsu grupu, un iestrādāt tās tuvāko gadu plānos.