VID vēstule nav formalitāte

Vairumam uzņēmumu saziņa ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nesākas ar nodokļu auditu. Bieži tā sākas daudz vienkāršāk - ar vēstuli, kurā lūgts iesniegt dokumentus un paskaidrojumus par konkrētu periodu, maksājumiem, darījumiem.

Pirmajā brīdī tā var šķist kā formalitāte: savākt dokumentus, sagatavot īsu paskaidrojumu un nosūtīt atbildi. Tomēr praksē tieši pirmā atbilde bieži nosaka, vai turpmākā saziņa ar VID būs raita vai kļūs būtiski sarežģītāka.

VID nejautā jautājumus bez iemesla

VID šādus pieprasījumus parasti nesūta bez iemesla. Pirms jautājumu uzdošanas dienests parasti jau ir kaut ko pamanījis - nodokļu deklarācijās, maksājumu datos, pārskatos vai citā pieejamā informācijā. Dažreiz tās ir konkrētas šaubas. Dažreiz - neatbilstība. Dažreiz - vienkārši situācija, par kuru dienestam trūkst skaidrības.

Tāpēc atbilde uz VID pieprasījumu nav tikai administratīvs uzdevums. VID paskaidrojumu nelasīs atrauti no pārējās tam pieejamās informācijas. To salīdzinās ar deklarācijām, līgumiem, grāmatvedības datiem, naudas plūsmām, iepriekšējiem paskaidrojumiem un darījuma faktisko būtību.

Kāpēc tas īpaši svarīgi transfertcenu jautājumos

Pastiprināta uzmanība jāpievērš, ja pieprasījums attiecas uz transfertcenām vai darījumiem starp saistītām sabiedrībām. Šādos gadījumos nodokļu administrācijai nereti jau ir sava darba hipotēze - pat ja pats pieprasījums izskatās vispārīgs.

Jautājums var būt formulēts vienkārši, bet pēc būtības tas var kalpot kā pārbaude: vai uzņēmuma skaidrojums sakrīt ar datiem, kas VID rīcībā jau ir.

Brīdī, kad uzņēmums saņem vēstuli, VID rīcībā var būt daudz vairāk informācijas, nekā sākotnēji šķiet: iepriekšējo gadu dati, finanšu pārskati, deklarācijas, nozares rentabilitātes rādītāji, salīdzināmie dati un lielāku grupu gadījumā arī informācija, kas saņemta no citu valstu nodokļu administrācijām.

Grupas iekšējie darījumi reti tiek vērtēti izolēti. Tos lasa plašākā kontekstā - kā darījums iederas grupas struktūrā, kādas funkcijas puses faktiski veic, kur tiek pieņemti lēmumi, kur atrodas riski un vai peļņas sadalījums tam atbilst.

Ja uzņēmums atbild pārāk vispārīgi, bez izvērtējuma pārņem VID piedāvāto skatījumu vai sniedz paskaidrojumu, kas nesakrīt ar līgumiem, grāmatvedību vai transfertcenu dokumentāciju, sekas var būt ļoti praktiskas: darījuma cenas korekcija, papildu ar nodokli apliekamais ienākums, nokavējuma nauda un soda nauda.

Kur visbiežāk rodas problēmas

Transfertcenās problēmas parasti nerada viens atsevišķs skaitlis. Tās biežāk rodas no neatbilstības starp to, kas ir uzrakstīts, un to, kas faktiski noticis.

Piemēram:

  • paskaidrojumā aprakstītais funkciju un risku profils neatbilst grupas iekšējiem līgumiem vai pušu faktiskajai rīcībai;
  • sabiedrība tiek raksturota kā zema riska izplatītājs vai līgumražotājs, bet tās rezultāti šādai lomai neatbilst;
  • vadības vai pakalpojumu maksa tiek atskaitīta bez skaidriem pierādījumiem, ka pakalpojumi faktiski saņemti un devuši labumu;
  • autoratlīdzību vai finansēšanas plūsmas neatbilst tam, kur grupā patiesībā atrodas funkcijas, riski, aktīvi un lēmumu pieņemšana;
  • paskaidrojums apraksta to, kā grupa darbojas šodien, nevis situāciju darījuma brīdī.

Ar ko VID salīdzinās uzņēmuma atbildi

Pirms atbildes nosūtīšanas ir vērts atcerēties, ka VID uzņēmuma paskaidrojumu var salīdzināt ar vairākiem informācijas slāņiem:

  • iesniegtajām nodokļu deklarācijām;
  • grupas iekšējiem un ārējiem līgumiem;
  • grāmatvedības datiem;
  • naudas plūsmām un bankas datiem;
  • transfertcenu dokumentācijai;
  • iepriekš sniegtajiem paskaidrojumiem;
  • finanšu pārskatiem, publiski pieejamai informācijai, nozares datiem un salīdzināmiem rādītājiem.

Tieši šeit bieži parādās risks. Nevis vienā dokumentā, bet neatbilstībā starp dokumentiem.

Ko apsvērt pirms atbildēšanas

Pirms atbildes nosūtīšanas būtu vērts sev uzdot dažus praktiskus jautājumus:

  • Ko tieši VID jautā - par kuru nodokli, periodu un darījumiem?
  • Ko VID jau varētu būt identificējis deklarācijās, maksājumos vai pārskatos?
  • Vai paskaidrojums sakrīt ar grāmatvedības datiem, līgumiem un darījuma faktisko būtību?
  • Ja runa ir par grupas iekšējiem darījumiem - vai skaidrojums atbilst transfertcenu dokumentācijai?
  • Vai izmantotie skaitļi un apraksts atspoguļo situāciju darījuma brīdī?
  • Vai atbildē nav ietverts apgalvojums, kas vēlāk var radīt papildu risku?
  • Vai pirms atbildes nosūtīšanas nav jāizvērtē juridiskais, nodokļu vai transfertcenu aspekts?

Lielākais risks ir neatbilstība starp dažādiem datu avotiem

Praksē lielākās problēmas reti rodas no pašiem datiem. Tās rodas tad, ja paskaidrojums nesakrīt ar līgumu, grāmatvedību, nodokļu deklarācijām vai ekonomisko realitāti.

Grupas iekšējos darījumos tam pievienojas vēl viens būtisks avots - transfertcenu dokumentācija. Ja VID saņem paskaidrojumu, kas nesaskan ar dokumentācijā aprakstīto funkciju un risku profilu, tas pats par sevi var kļūt par iemeslu papildu jautājumiem.

Tāpēc pirms nosūtīšanas atbildi ir vērts izlasīt ar VID acīm: ja man priekšā būtu šī vēstule, deklarācijas, līgumi un grāmatvedības dati, vai paskaidrojums būtu pārliecinošs? Vai tas izskaidro jautājumu? Vai tas nerada jaunus jautājumus?

Atbildēt precīzi, pilnīgi - un ne vairāk, nekā prasīts

Laba atbilde uz VID pieprasījumu nav garākā iespējamā atbilde. Tā ir precīza, pilnīga un konsekventa atbilde uz konkrēto jautājumu. Pirms atbildēšanas jāvērtē arī pieprasījuma robežas. Ja konkrētais jautājums vai pieprasītie dokumenti acīmredzami neattiecas uz darījumu, periodu vai nodokļu jautājumu, kuru VID mēģina noskaidrot, to ir pamatoti norādīt. Sadarbība ar VID nenozīmē pienākumu nepamatoti paplašināt pārbaudes tvērumu vai sniegt informāciju, kurai ar konkrēto pieprasījumu nav skaidras saistības. Šādās situācijās pareizāk ir korekti precizēt tvērumu, nevis automātiski iesniegt visu, kas tiek prasīts.

Tikpat svarīgi ir nepārsniegt pieprasījuma tvērumu. Nepieprasītas informācijas, spekulatīvu paskaidrojumu vai lieku dokumentu pievienošana reti palīdz. Biežāk tā paplašina jautājumu loku un dod pamatu jaunām pārbaudēm.

Šādās situācijās vērtīgāka par apjomu ir precizitāte un konsekvence.

Agrīnā stadija uzņēmumam parasti ir vislabvēlīgākā

Bieži tiek aizmirsts, ka tieši agrīnā stadija uzņēmumam ir vislabvēlīgākā. Kamēr nodokļu kontrole vai audits vēl nav formāli uzsākts, uzņēmumam parasti ir vairāk iespēju skaidrot situāciju, precizēt faktus un, ja nepieciešams un ir pamats, labot neprecizitātes parastajā kārtībā.

Pārdomāta atbilde šajā stadijā dod uzņēmumam lielāku kontroli pār procesu. Kad audits jau ir sācies, šī kontrole parasti kļūst būtiski mazāka.

VID vēstuli nevajadzētu uztvert kā formalitāti. Tā bieži ir pirmā norāde uz to, kā nodokļu administrācija skatās uz konkrētu darījumu, maksājumu vai nodokļu jautājumu.

Transfertcenu gadījumos tas ir īpaši svarīgi, jo tieši šajā brīdī uzņēmuma skaidrojums pirmo reizi tiek salīdzināts ar skaitļiem, līgumiem un dokumentāciju.

Grupas iekšējs darījums pats par sevi nav problēma. Taču tam jābūt izskaidrojamam. Un skaidrojumam jāatbilst dokumentācijai, līgumiem, grāmatvedībai un ekonomiskajai realitātei.

Ja VID pieprasījums skar darījumus ar saistītām personām, parasti ir vērts iesaistīt nodokļu un transfertcenu konsultantu pirms atbildes nosūtīšanas, nevis tad, kad jautājums jau ir pāraudzis pārbaudē vai auditā.