Līdz šī gada decembrim daudziem Latvijas uzņēmumiem, kuri veic darījumus ar saistītajām personām, pirmo reizi būs jāiesniedz Kontrolēto darījumu pārskats (KDP).

Par KDP tehniskajām prasībām, iesniegšanas kārtību un saturu jau ir publicēts daudz. Tomēr daudz retāk ir apspriests cits ne mazāk būtisks jautājums - ko KDP patiesībā maina uzņēmumu transfertcenu prasību un risku kontekstā?

Kas ir KDP?

KDP ir strukturēts pārskats par uzņēmuma kontrolētajiem darījumiem. Pārskats jāiesniedz uzņēmumiem, izpildoties noteiktiem nosacījumiem, tai skaitā, ja kontrolēto darījumu apmērs gadā pārsniedz 250 000 EUR.

Pirmo reizi KDP būs jāiesniedz par 2025. gadu - līdz 2026. gada decembrim.

KDP jāiekļauj strukturēta informācija par katru kontrolēto darījumu vai darījumu kategoriju. Pārskatā cita starpā jānorāda darījuma veids un virziens, darījuma partneris, darījuma apjoms, piemērotā tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metode, izmantotais salīdzināmo datu avots, testējamā puse, noteiktā tirgus cena (vērtība), kā arī izvēlētais tirgus cenas (vērtības) indikators un tā rādītājs.

Kas jau pastāvēja līdz šim?

Princips, ka darījumiem starp saistītajām personām jāatbilst tirgus cenai (arm’s length principle), nav nekas jauns. Tāpat arī iepriekš noteiktos gadījumos uzņēmumiem, kuru saistīto personu darījumu kopsumma gada ietvaros pārsniedza 250 tūkt. EUR, bija prasība sagatavot un uzturēt transfertcenu dokumentāciju.

Mainījies nav prasību saturs. Mainījies ir tas, kā uzņēmumiem ir jāziņo un kā VID šo informāciju saņem.

Līdz šim vairumā gadījumu transfertcenu dokumentācija VID tika iesniegta tikai pēc pieprasījuma. Izņēmums bija uzņēmumi, kuru kontrolēto darījumu apjoms pārsniedza 5 miljonus eiro gadā un kuriem dokumentācija bija jāiesniedz obligāti. Ar KDP ieviešanu VID ik gadu saņems strukturētu informāciju par kontrolētajiem darījumiem neatkarīgi no tā, vai dokumentācija ir pieprasīta.

KDP nav tikai formāla atskaite

Publiskajā telpā bieži tiek uzsvērta KDP iesniegšanas tehniskā puse, taču retāk tiek runāts par sekām, kas var izrietēt no tā iesniegšanas vai neiesniegšanas.

Likuma izpratnē KDP nav vienkārši informatīvs paziņojums VID. KDP ir transfertcenu dokumentācija. Praktiski tas nozīmē, ka uz KDP iesniegšanu attiecas regulējums un sekas, kas uz pārējo transfertcenu dokumentāciju.

Tādēļ KDP neiesniegšana vai būtiskas informācijas neatklāšana nav vērtējama kā formāls pārkāpums. Tā ir transfertcenu dokumentācijas prasību neizpilde, kas faktiski var dot VID tiesības piemērot likumā noteiktās sankcijas par transfertcenu dokumentācijas neiesniegšanu. Tas, vai un kā VID šīs tiesības izmantos praksē, nav nevienam zināms, taču risks pastāv.

KDP nerada jaunas transfertcenu prasības - tas padara redzamu jau esošo

No praktiskā viedokļa svarīgākais ir saprast, ka KDP nerada jaunu transfertcenu prasību. Tas ir veids, kā VID saņem informāciju par prasībām, kas uzņēmumiem jau pastāv.

Ja uzņēmuma transfertcenu dokumentācija ir aktuāla un atbilst faktiskajiem darījumiem, KDP iesniegšana pārsvarā ir informācijas apkopošana noteiktā formātā.

Savukārt gadījumos, kad transfertcenu jautājumi ilgstoši nav tikuši vērtēti vai dokumentācija nav sagatavota, KDP kļūst par brīdi, kad šie trūkumi kļūst redzami VID strukturētā un salīdzināmā veidā.

Ko uzņēmumiem būtu jāpārbauda jau tagad?

Pirms KDP sagatavošanas uzņēmumiem būtu jāpārliecinās vismaz par četriem jautājumiem:

  • vai ir identificētas visas saistītās personas;
  • vai ir apzināti visi kontrolētie darījumi 2025. gadā;
  • vai ir pareizi novērtēts 250 000 eiro (un 90 000 EUR būtiskuma) slieksnis;
  • vai katram būtiskajam darījumu veidam ir noteikta atbilstoša transfertcenu metodoloģija un ir pieejams pietiekams pamatojums tās piemērošanai.

Ko KDP patiesībā maina?

Pēc būtības KDP neievieš jaunas transfertcenu prasības. Tas maina veidu, kā VID iegūst informāciju par prasībām, kas uzņēmumiem jau pastāv.

Uzņēmumiem, kuri transfertcenu jautājumus ir sakārtojuši savlaicīgi, KDP lielākoties būs esošās informācijas apkopošana un iesniegšana noteiktā formātā.

Savukārt uzņēmumiem, kuri transfertcenu jautājumus līdz šim nav pienācīgi izvērtējuši vai dokumentējuši, KDP var kļūt par brīdi, kad šie trūkumi kļūst redzami arī nodokļu administrācijai.