Tiesu prakse nodokļu lietās: 2026. gada augusts un septembris
Zemāk apkopoti nolēmumi nodokļu un ar tiem saistītajās lietās, kas pieņemti 2026. gada augustā un septembrī.
Pēc sabiedrības likvidācijas procesu pret bijušo valdes locekli par tās nodokļu parādu vairs nevar uzsākt
VID uzlika bijušajam valdes loceklim pienākumu segt sabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus, lai gan sabiedrība jau bija likvidēta. Apgabaltiesa VID lēmumu atcēla, jo pēc likvidācijas procesu pret valdes locekli uzsākt vairs nevar. Senāts kasācijas tiesvedību neierosināja.
Lietas apstākļi
VID 2024. gada 30. oktobrī uzlika sabiedrības bijušajam valdes loceklim pienākumu segt sabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus, kas radās laikā, kad viņš bija valdes loceklis. Lēmums tika pieņemts jau pēc tam, kad sabiedrība bija likvidēta. Administratīvā apgabaltiesa VID lēmumu atcēla, un VID iesniedza kasācijas sūdzību.
VID iebildumi
VID uzskatīja, ka parādu joprojām var piedzīt no bijušā valdes locekļa, jo pirms likvidācijas notika uzņēmuma pāreja. Uzņēmuma ieguvējs kļuva atbildīgs par sabiedrības nodokļu saistībām, tāpēc, VID ieskatā, nodokļu parāds līdz ar sabiedrības likvidāciju neizbeidzās.
Tiesas secinājumi
Apgabaltiesa atzina, ka valdes locekļa atbildības procedūru var īstenot tikai, kamēr sabiedrība pastāv. Ja sabiedrība jau ir izslēgta no komercreģistra, tā kā tiesību subjekts vairs nepastāv, un VID pirms lēmuma bija jāpārliecinās, vai parādu vēl var piedzīt no bijušā valdes locekļa.
Uzņēmuma pāreja to nemaina. Uzņēmuma ieguvēja iespējamā atbildība ir atsevišķs jautājums, kas risināms citā procesā, un tā nedod pamatu pēc likvidācijas vērsties pret bijušo valdes locekli.
Senāts norādīja, ka VID kasācijas sūdzībā pēc būtības tikai nepiekrīt apgabaltiesas vērtējumam, bet nenorāda tādu tiesību pārkāpumu, ko varētu pārbaudīt kasācijas kārtībā.
Rezultāts
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, un spēkā stājās apgabaltiesas spriedums, ar kuru VID lēmums atcelts.
Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājai bez iemaksām apdrošināšanas gadījuma vai iepriekšējā ceturksnī maternitātes pabalsts nepienākas
Pašnodarbinātā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja bija veikusi iemaksas par 2025. gada pirmo ceturksni un pēc tam saņēma slimības pabalstu, iemaksas neveicot, bet maternitātes pabalstu no 1. septembra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atteica. Tiesa atzina, ka tiesības vērtē pēc iemaksām apdrošināšanas gadījuma ceturksnī vai iepriekšējā ceturksnī, un 1. septembrī pieteicēja nebija apdrošināta maternitātes gadījumam. Pieteikums noraidīts, spriedums ir pārsūdzams.
Lietas apstākļi
Pieteicēja kopš 2023. gada februāra bija individuālā komersante un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja, tātad pašnodarbinātā. Nodokli, kurā ietvertas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņa bija samaksājusi līdz 2025. gada 31. martam par pirmo ceturksni. Darbnespēja slimības dēļ sākās 7. maijā, un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķīra slimības pabalstu par laiku no 16. maija līdz 31. augustam. Šajā laikā iemaksas netika veiktas.
No 2025. gada 1. septembra pieteicējai saistībā ar grūtniecību izsniedza darbnespējas lapu B, taču VSAA maternitātes pabalstu atteica, un apstrīdēšanas kārtībā atteikums tika atstāts negrozīts. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā.
VSAA iebildumi
VSAA uzskatīja, ka 1. septembrī, kad iestājās maternitātes gadījums, pieteicēja nebija sociāli apdrošināta šim gadījumam. Tā kā mikrouzņēmumu nodokli maksā reizi ceturksnī, VSAA vērtēja iemaksas gadījuma ceturksnī vai iepriekšējā ceturksnī, tas ir, otrajā vai trešajā ceturksnī. VSAA ieskatā pirmā ceturkšņa iemaksas bija pamats slimības pabalstam, bet tā saņemšanas laikā pieteicēja bija apdrošināta pensiju apdrošināšanai, nevis maternitātes gadījumam.
Pieteicējas argumenti
Pieteicēja norādīja, ka VSAA nav minējusi tiesisko pamatu prasībai pēc iemaksām tieši otrajā vai trešajā ceturksnī un ka iemaksas bija jāvērtē ilgākā periodā, līdz pat 24 mēnešiem. Tā kā slimības pabalsts piešķirts par laiku, kas ietilpst tajā pašā trīs mēnešu periodā, par kuru atteikts maternitātes pabalsts, viņa paļāvās, ka ar tiem pašiem nosacījumiem saņems arī maternitātes pabalstu, un atšķirīgo attieksmi pret abiem pabalstiem uzskatīja par diskriminējošu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atgādināja, ka pašnodarbinātie ir sociāli apdrošināti tikai tad, ja iemaksas ir faktiski veiktas. Tā kā tieši mikrouzņēmumu nodokļa regulējums nosaka, kā un kad šāds pašnodarbinātais veic iemaksas, tiesa piekrita VSAA, ka vērā ņem gadījuma ceturksni vai iepriekšējo ceturksni. Slimības gadījums iestājās otrajā ceturksnī, tāpēc slimības pabalstam pietika ar pirmā ceturkšņa iemaksām, bet maternitātes gadījums iestājās trešajā ceturksnī, tāpēc bija vērtējamas otrā vai trešā ceturkšņa iemaksas.
Atbildot uz 24 mēnešu argumentu, tiesa norādīja, ka abiem nosacījumiem - apdrošināšanai gadījuma iestāšanās dienā un iemaksām iepriekšējā periodā - jāizpildās kopā. Slimības pabalsta laikā pieteicēja iemaksas neveica un nebija apdrošināta maternitātes gadījumam, tāpēc 1. septembrī jau pirmais nosacījums nebija izpildīts.
Tiesiskās paļāvības argumentu tiesa noraidīja, jo VSAA nebija devusi nekādu lēmumu, apliecinājumu vai apsolījumu par maternitātes pabalstu, turklāt, kā norādīja VSAA, iemaksas vienam apdrošināšanas veidam nedod tiesības uz cita veida pabalstu. Uz diskriminācijas argumentu tiesa atsevišķi neatbildēja, norādot, ka atbildējusi uz būtiskajiem argumentiem.
Rezultāts
Tiesa pieteikumu noraidīja, tāpēc maternitātes pabalsts netiek piešķirts; spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
Priekšnodoklis liegts, jo darījumu ķēdē mākslīgi iekļauts starpposms, lai gan preces tika iegādātas
VID liedza sabiedrībai atskaitīt priekšnodokli un palielināt ražošanas izmaksas, pamatojoties uz četru sadarbības partneru rēķiniem. Apgabaltiesa atzina, ka preces gan tika iegādātas, taču partneri darījumos nebija iesaistīti tādā veidā un apjomā, kā norādīts dokumentos, un pieteicēja par ļaunprātību nevarēja nezināt. Senāts kasācijas tiesvedību neierosināja, jo sūdzībā bija apstrīdēts pierādījumu vērtējums, nevis izvirzīts kasācijā risināms tiesību jautājums.
Lietas apstākļi
Sabiedrība, kas tagad ir likvidācijas procesā, 2020. gada augusta PVN deklarācijā deklarēja nodokļa pārmaksu, ko VID sākotnēji atteica atmaksāt. Pēc audita VID ar 2023. gada 9. novembra lēmumu atzina, ka četru sabiedrību izrakstītie rēķini pieteicējai nedod tiesības atskaitīt priekšnodokli un palielināt ražošanas izmaksas; summas Senāta lēmumā nav norādītas. Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 11. maijā pieteikumu noraidīja. Tā pievienojās pirmās instances motivācijai, kas ietverta vēl pirms audita taisītajā rajona tiesas 2022. gada spriedumā, un pati izvērtēja arī audita pierādījumus. Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.
VID iebildumi
VID atzina, ka četru sadarbības partneru rēķini nedod pieteicējai tiesības atskaitīt priekšnodokli un palielināt ražošanas izmaksas. VID argumentāciju Senāta lēmums neatspoguļo, taču apgabaltiesa šo secinājumu atzina par pamatotu: pieteicēja preces iegādājās, neiesaistot rēķinos norādītos partnerus tādā veidā un apjomā, kādā noformēti attaisnojuma dokumenti.
Pieteicējas argumenti
Kasācijas sūdzībā pieteicēja apgalvoja, ka apgabaltiesa nedrīkstēja balstīties uz pirms audita taisīto spriedumu un ka tā pierādījumus vērtējusi selektīvi, liedzot priekšnodokli tikai tāpēc, ka darījumu dalībnieki bija savstarpēji pazīstami. Tā kā preces esot piegādātas un ļaunprātība neesot konstatēta, priekšnodokļa liegums esot pretrunā ar PVN regulējumu, un pieteicējai nepamatoti noteikta atbildība par citu nodokļu maksātāju pārkāpumiem.
Tiesas secinājumi
Senāts atgādināja, ka kasācijas instance pārbauda tikai tiesību normu piemērošanu un pierādījumus no jauna nevērtē. Pieteicēja nebija pamatojusi, kā izpaudies tiesību pārkāpums, bet gan apstrīdēja tiesas veikto pierādījumu vērtējumu. Apgabaltiesa drīkstēja pievienoties pirmās instances sprieduma pamatojumam, jo vēlāks audits pats par sevi neliedz ņemt vērā agrāk konstatētos apstākļus, turklāt audita pierādījumus tā izvērtēja pati.
Kā norādīja Senāts, priekšnodoklis netika liegts tikai savstarpējās pazīšanās dēļ: apgabaltiesa ņēma vērā arī pretrunas dokumentos un pieteicējas sniegtās informācijas neatbilstību citiem apstākļiem. Tas netika liegts arī tāpēc, ka preces nebūtu piegādātas, bet gan tāpēc, ka partneri nebija iesaistīti dokumentētajā veidā un apjomā. Apgabaltiesa secināja, ka pieteicēja, iegrāmatojot faktiem neatbilstošus rēķinus, nevarēja nezināt par ļaunprātību, un sūdzībā tam pretargumentu nebija.
Senāta ieskatā pieteicējai atbildība noteikta par pašas darbībām, jo no apgabaltiesas sprieduma kopumā izriet, ka nodokļu priekšrocība radīta, mākslīgi iekļaujot darījumu ķēdē starpposmu, kas neatbilda faktiskajai darījumu norisei. Procesa dalībnieka atšķirīgs viedoklis nav pamats kasācijas tiesvedībai.
Rezultāts
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc apgabaltiesas spriedums stājās spēkā un VID lēmums paliek spēkā; Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Divu sabiedrību vadītājs notiesāts par deklarēto nodokļu apzinātu nemaksāšanu, lai gan līdzekļi bija pietiekami
Divu būvniecības sabiedrību vadītājs iesniedza nodokļu deklarācijas, taču deklarētos nodokļus un nodevas 248 689,27 EUR apmērā tīši nesamaksāja, lai gan zināja, ka sabiedrībām naudas pietiek. Rīgas pilsētas tiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes un notiesāja viņu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ar ko valstij nodarīts zaudējums lielā apmērā. Viņam piespriesta probācijas uzraudzība uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, un uz diviem gadiem atņemtas tiesības ieņemt valdes locekļa amatu.
Lietas apstākļi
Apsūdzētais vadīja divas būvniecības sabiedrības ar kopīgu juridisko adresi. Pirmajā viņš bija prokūrists un faktiskais vadītājs, vēlāk valdes loceklis, otrajā - valdes loceklis; valdes locekļa amatu abās viņš ieņēma līdz 2023. gada maijam. Grāmatvede pēc viņa norādījuma sagatavoja nodokļu deklarācijas, un viņš tās iesniedza likumā noteiktajā kārtībā, taču deklarētās summas termiņā netika samaksātas.
No 2021. gada aprīļa līdz 2023. gada septembrim pirmajai sabiedrībai izveidojās nodokļu parāds 209 998,26 EUR, bet otrajai no 2022. gada jūnija līdz 2023. gada jūlijam - 38 691,01 EUR. Lielāko daļu parāda veidoja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pievienotās vērtības nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopējais zaudējums valstij ir 248 689,27 EUR. Abas sabiedrības 2024. gadā likvidētas.
Apsūdzība
Apsūdzība neattiecās uz deklarēšanu, jo deklarācijas bija iesniegtas likumā noteiktajā kārtībā. Apsūdzētajam tika pārmests, ka viņš kā abu sabiedrību atbildīgā amatpersona ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas tīši nepildīja pienākumu samaksāt nodokļus un nodevas noteiktajā termiņā un pilnā apmērā. Tīšumu apsūdzība pamatoja ar to, ka viņš pats organizēja sabiedrību finansiāli saimniecisko darbību un zināja, ka naudas līdzekļu visu maksājumu veikšanai pietiek.
Tiesas secinājumi
Lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes. Šāda kārtība iespējama tikai tad, ja apsūdzētais atzīst vainu un neapstrīd apsūdzībā norādītos faktiskos apstākļus, nodarījuma juridisko kvalifikāciju un kaitējuma apmēru. Tiesa taisīja saīsināto spriedumu bez motīvu daļas: tā atzina apsūdzībā aprakstītos apstākļus par pierādītiem, patstāvīgu juridisku argumentāciju neizklāstot.
Tiesa atzina par pierādītu, ka apsūdzētais kā abu sabiedrību atbildīgā amatpersona bija atbildīgs par nodokļu aprēķināšanu un samaksu. Deklarāciju iesniegšana likumā noteiktajā kārtībā atbildību neizslēdza, jo pārkāpums attiecās uz samaksu. Zaudējumā ieskaitīti visi nesamaksātie pamatparādi, arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķinātās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Abu sabiedrību nodokļu nemaksāšana kvalificēta kā viens noziedzīgs nodarījums, un kopējais zaudējums atbilst lielam apmēram.
Tiesa piesprieda probācijas uzraudzību uz vienu gadu un sešiem mēnešiem un kā papildsodu uz diviem gadiem atņēma tiesības ieņemt valdes locekļa amatu. Aizliegums izbraukt no valsts atceļams pēc sprieduma spēkā stāšanās, apsūdzētajam piederošā zemes gabala arests atcelts, un par zaudējuma atlīdzību spriedumā nav lemts.
Rezultāts
Apsūdzētais atzīts par vainīgu; saīsinātais spriedums nav pārsūdzams, taču 10 dienu laikā var lūgt sagatavot pilnu spriedumu, ko daļā par sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai procesa pārkāpumiem 10 darbdienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
Valdes locekļa iekļaušana riska personu sarakstā atzīta par pamatotu, jo sabiedrībai bija naudas plūsma, bet nodokļi netika maksāti
VID iekļāva valdes locekli riska personu sarakstā par sabiedrības 59 472,97 EUR nodokļu parādu, uzskatot, ka nauda bija, bet tika tērēta citiem mērķiem. Tiesa konstatēja, ka desmit mēnešos no sabiedrības konta izgāja vairāk nekā 511 000 EUR, bet nodokļu parāda segšanai tikai 33 860,53 EUR, un atzina, ka vispārīga atsauce uz grūtībām nepietiek. Pieteikums noraidīts; spriedums ir pārsūdzams.
Lietas apstākļi
Pieteicējs kopš 2012. gada bija sabiedrības valdes loceklis. Par vairākiem periodiem no 2024. gada augusta līdz 2025. gada maijam sabiedrība nesamaksāja pašas deklarētos nodokļus laikā un pilnā apmērā, un 2025. gada 26. jūnijā tās parāds bija 59 472,97 EUR, lielākoties sociālās apdrošināšanas iemaksas par 14-16 darbiniekiem. Samaksas termiņa pagarinājumu sabiedrība nepildīja, tāpēc VID to atcēla, un 26. jūnijā, sastādījis aktu par parāda piedziņas neiespējamību, iekļāva pieteicēju riska personu sarakstā.
VID iebildumi
VID uzskatīja, ka likumā noteiktie kritēriji ir izpildīti, un pēc būtības pārmeta naudas izlietojumu: sabiedrībai bija pietiekami līdzekļu, bet tie prioritāri tika tērēti citiem mērķiem. Tā kā pieteicējs to nepaskaidroja, VID šo rīcību vērtēja kā izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Pieteicēja argumenti
Pieteicējs norādīja, ka daļa ieņēmumu tika novirzīta nodokļiem un sabiedrība rosināja nodokļu samaksas grafiku, tātad pieteicējs nebija pasīvs, bet parādu pilnībā nosegt neļāva ārkārtas stāvokļa sekas, izejvielu sadārdzinājums un partneru saistību neizpilde. Pieteicēja ieskatā VID rīkojās nesamērīgi, faktiski padarīja pieteicēju personīgi atbildīgu par sabiedrības saistībām un nemaz nebija pilnvarots pieņemt šādu lēmumu.
Tiesas secinājumi
Tiesa atzina, ka VID bija tiesības pieņemt šādu lēmumu un visi likumā noteiktie priekšnoteikumi pastāvēja. Tomēr, sekojot Senāta praksei, tā uzsvēra, ka ar formāliem kritērijiem vien nepietiek: jāvērtē, kāpēc nodokļi netika maksāti un vai persona rīkojusies, lai izvairītos no to samaksas.
No 2024. gada 1. augusta līdz 2025. gada 1. jūnijam no sabiedrības konta tika veikti izejošie maksājumi 511 743,10 EUR apmērā, bet nodokļu parāda segšanai novirzīti tikai 33 860,53 EUR. Tiesa atrunāja, ka tas nepadara katru maksājumu par nepamatotu, taču pierāda, ka pilnīgs naudas trūkums nebija vienīgais nemaksāšanas iemesls. Pieteicējs nenorādīja ne darbības saglabāšanai nepieciešamos maksājumus, ne prioritāros kreditorus un neiesniedza dokumentus par samaksas neiespējamību, tāpēc vispārīgās atsauces uz grūtībām VID secinājumu neatspēkoja.
Atsevišķi maksājumi, tiesas ieskatā, nenozīmē pienācīgu nodokļu saistību izpildi, ja pagarinājums netiek pildīts un vienlaikus ievērojamas summas tiek tērētas citiem mērķiem. Tā kā parāds lielākoties bija sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru nemaksāšana skar darbinieku tiesības, valdes locekļa rīcība bija vērtējama ar lielāku rūpību, un sabiedrība varēja pieteikt maksātnespēju vai tiesiskās aizsardzības procesu, bet to nedarīja. Tiesa secināja, ka runa ir par negodprātīgu rīcību, nevis tikai parastu komercdarbības neveiksmi, un ka lēmums neprasa pieteicējam segt sabiedrības parādus, bet ierobežo tiesības pārstāvēt citas komercsabiedrības.
Sabiedrības konta naudas plūsma no 2024. gada 1. augusta līdz 2025. gada 1. jūnijam Tiesa norādīja, ka šie dati paši par sevi nenozīmē, ka katrs maksājums bija nepamatots, bet tie pierāda, ka nodokļu nemaksāšanas vienīgais iemesls nebija naudas trūkums.
Rezultāts
Tiesa pieteikumu noraidīja, un VID lēmums palika spēkā; spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.
Izejvielas noliktavā neatspēko secinājumu par fiktīviem darījumiem, un kasācijā pierādījumus no jauna nevērtē
Apgabaltiesa atzina sabiedrības valdes priekšsēdētāju par vainīgu izvairīšanās no nodokļu nomaksas noziedzīgajā nodarījumā, jo viņa bija slēgusi fiktīvus darījumus ar diviem partneriem un nepamatoti atskaitījusi PVN priekšnodokli. Senāts kasācijas tiesvedību neierosināja, jo aizstāvis faktiski apstrīdēja pierādījumu vērtējumu un atsauce uz apelācijas sūdzību nevar aizstāt kasācijas sūdzības pamatojumu.
Lietas apstākļi
Sabiedrības valdes priekšsēdētājai tika celta apsūdzība par izvairīšanos no nodokļu nomaksas saistībā ar darījumiem ar divām sabiedrībām. Nodokļa summa, apsūdzībā minētais periods un piespriestais sods Senāta lēmumā nav norādīti. Latgales apgabaltiesa kā apelācijas instance 2026. gada 2. februārī atzina apsūdzēto par vainīgu, un aizstāvis iesniedza kasācijas sūdzību.
Apsūdzība
Apsūdzētajai tika pārmests, ka viņa kā valdes priekšsēdētāja slēgusi darījumus ar divām sabiedrībām, kas faktiski nav notikuši, un, pamatojoties uz tiem, nelikumīgi izmantojusi tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumu. Apsūdzības ieskatā tā bija izvairīšanās no nodokļu nomaksas, tīši pārkāpjot nodokļu jomas normatīvos aktus.
Aizstāvības argumenti
Aizstāvis kasācijas sūdzībā apgalvoja, ka apsūdzībā nav norādītas konkrētas darbības, ar kurām apsūdzētā izvairījusies no nodokļu nomaksas, un ka nav pierādīts ne darījumu fiktīvums, ne tiešs nodoms. Apgabaltiesa neesot izvērtējusi liecinieku liecības par preču saņemšanu un auditā konstatēto par preču esību noliktavā, bet atzinums par transportlīdzekļa kravnesību esot pretrunā tiesas secinājumiem. Aizstāvis arī norādīja, ka apgabaltiesa kļūdaini piemērojusi Eiropas Savienības Tiesas un Senāta judikatūru, taču šo argumentu pamatoja, tikai atsaucoties uz savu apelācijas sūdzību.
Tiesas secinājumi
Senāts atgādināja, ka kasācijas instance pārbauda tikai juridiskus jautājumus un pierādījumus no jauna neizvērtē, un konstatēja, ka aizstāvis daļēji atkārtoja argumentus, kurus apgabaltiesa jau bija motivēti noraidījusi. Apgabaltiesa bija atzinusi, ka apsūdzībā konkrētas darbības ir norādītas, katru darījumu vērtējusi atsevišķi un apsūdzētās bijušā laulātā, kurš bija arī sabiedrības amatpersona, liecībā konstatējusi būtiskas pretrunas ar citām ziņām lietā.
Apgabaltiesa neapšaubīja, ka noliktavā bija izejmateriāls, proti, diegi, taču no PVN deklarācijām un apsūdzētās liecībām izrietēja, ka sabiedrība preces regulāri pirka no pastāvīgajiem piegādātājiem, tāpēc diegiem nebija saistības ar fiktīvajiem darījumiem. Pievienojoties pirmās instances tiesai, tā atzina, ka pat tad, ja teorētiski varēja pārvadāt kravu, kas būtiski pārsniedz transportlīdzekļa kravnesību, darījumu izpildes neiespējamību apliecināja citi apstākļi, tostarp laika, cilvēku un tehnikas trūkums. Tiešo nodomu apgabaltiesa pamatoja ar to, ka apsūdzētā zināja par darījumu fiktīvo raksturu un apzināti izvēlējās šos partnerus.
Senāts norādīja, ka izvēle, kuriem pierādījumiem ticēt, un to pietiekamība vainīguma konstatēšanai ir lietu pēc būtības izskatošās tiesas ziņā, tāpēc aizstāvja argumenti bija vērsti uz nolēmuma atcelšanu faktisku, nevis juridisku iemeslu dēļ. Atsauce uz apelācijas sūdzību nevar aizstāt kasācijas sūdzības pamatojumu, jo pašā kasācijas sūdzībā jānorāda konkrēts krimināltiesību normu vai būtisks kriminālprocesa normu pārkāpums, kas novedis pie nelikumīga vai netaisnīga nolēmuma.
Rezultāts
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc apgabaltiesas notiesājošais lēmums kasācijas kārtībā netiek pārskatīts; Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Ja preci nav piegādājis rēķinā norādītais partneris, VID var neatzīt visus iegādes izdevumus, ne tikai sadārdzinājumu
VID atzina sabiedrības darījumus ar Dānijas uzņēmumu par fiktīviem, noteica maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli un izslēdza sabiedrību no PVN maksātāju reģistra. Tiesas neapšaubīja, ka prece iegādāta, bet atzina, ka darījums nav noticis ar dokumentos norādīto partneri, tāpēc izdevumi nav atzīstami vispār, nevis tikai to mākslīgi palielinātā daļa. Senāts kasācijas tiesvedību neierosināja.
Lietas apstākļi
VID 2023. gada rudenī, secinājis, ka pieteicēja apzināti iegrāmatojusi fiktīvus darījumus ar kādu Dānijas uzņēmumu, noteica tai maksājamo uzņēmumu ienākuma nodokli un nokavējuma naudu un izslēdza to no PVN maksātāju reģistra. Summas Senāta lēmumā nav norādītas.
Tiesas neapšaubīja, ka prece tika iegādāta, tai nokārtotas muitas procedūras un tā pārdota tālāk. Taču rēķinos bija kļūdainas atsauces uz specifikācijām, un rēķinos un pieņemšanas un nodošanas aktos trūka ziņu par piegādes adresi, termiņu un izcelsmes valsti, tāpēc tos nevarēja sasaistīt ar pārvadājumu un muitas dokumentiem. Administratīvā apgabaltiesa 2026. gada 8. aprīlī pieteikumu noraidīja, un pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību.
VID iebildumi
VID uzskatīja, ka darījumi ar Dānijas uzņēmumu ir fiktīvi, tāpēc neatzina par saistītiem ar saimniecisko darbību visus preču iegādes izdevumus, nevis tikai to daļu, par kuru cena varētu būt mākslīgi paaugstināta.
Pieteicējas argumenti
Pieteicēja kasācijas sūdzībā norādīja, ka prece, tās izcelsme, piegādātāji un starpnieki ir identificēti, tāpēc tiesai bija jāpaskaidro, kādus svarīgus faktus dokumentu trūkumi neļāva noskaidrot, un jāvērtē, par cik izdevumi mākslīgi palielināti, nevis jāneatzīst tie pilnībā. Pieteicēja arī atsaucās uz agrākiem, tās ieskatā faktiski identiskiem darījumiem ar citu Dānijas uzņēmumu, kurus VID neapšaubīja, un uzskatīja, ka VID un tiesai bija jāpierāda pēkšņi radies krāpniecisks nodoms.
Tiesas secinājumi
Senāts atzina, ka apgabaltiesa bija paskaidrojusi, kāpēc dokumentu trūkumi ir būtiski: tie neļāva sasaistīt rēķinus ar pārvadājumu un muitas dokumentiem, un pierādījumi kopumā neveidoja skaidru, komerciālajai realitātei atbilstošu darījumu ķēdi. Pieteicēja šos secinājumus neatspēkoja, bet tikai formāli iebilda pret atsevišķiem no tiem.
Par izdevumu apmēru Senāts atgādināja savu iepriekšējo praksi: tikai zinot piegādātāju, var pārliecināties, vai piegāde notikusi par attiecīgo cenu. Ja dokumentos norādītā persona preces nav piegādājusi, ir pamats uzskatīt, ka darījums nav noticis, un tad tā izmaksas nav saistītas ar saimniecisko darbību. Tāpēc VID un tiesai jāvērtē, vai darījumi ir patiesi, nevis jānoskaidro preces vērtība bez mākslīgā sadārdzinājuma, un muitas procedūras un tālākpārdošana šo secinājumu nemaina.
Agrākie darījumi ar citu partneri nebija šķērslis, jo, kā norādīja apgabaltiesa, katrs VID lēmums vērtējams individuāli, turklāt VID un tiesai nebija jāpierāda pēkšņi radies krāpniecisks nodoms, bet tikai jākonstatē, vai konkrētie darījumi bija patiesi. Senāts arī norādīja, ka apgabaltiesa bija konstatējusi nodokļu priekšrocību, jo pieteicēja vairākkārtīgi palielinājusi iegādes izdevumus, samazinot peļņu un nenomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli, un ka no sprieduma skaidri izriet secinājums par krāpšanas shēmu, kurā pieteicēja iesaistījās apzināti.
Rezultāts
Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, tāpēc spēkā palika apgabaltiesas spriedums un abi VID lēmumi; Senāta lēmums nav pārsūdzams.
Pēc ieraksta par sabiedrības izslēgšanu nokavēto termiņu likvidatora iecelšanai atjaunot vairs nevar
Pieteikums par likvidatora iecelšanu tika iesniegts ar vienu mēnesi un 11 dienām nokavējuma, un Uzņēmumu reģistrs sabiedrību izslēdza no komercreģistra. Senāts atzina, ka pēc izslēgšanas ieraksta var vērtēt tikai lēmuma tiesiskumu, bet samērīgumu izšķir tas, vai persona pati varēja sekas novērst. Apgabaltiesas spriedums atcelts, un lieta nodota jaunai izskatīšanai.
Lietas apstākļi
VID 2021. gada 11. novembrī nolēma izbeigt sabiedrības darbību. Uzņēmumu reģistrs 2022. gada 2. februārī "Latvijas Vēstnesī" aicināja ieinteresētās personas mēneša laikā pieteikt likvidatora iecelšanu, taču pieteikums tika saņemts tikai 13. aprīlī, ar vienu mēnesi un 11 dienām nokavējuma, bet vēl pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra 20. aprīlī.
Pieteicējs, sabiedrības vienīgais valdes loceklis un dalībnieks, izslēgšanu apstrīdēja. Administratīvā apgabaltiesa 2024. gada 21. martā pieteikumu apmierināja: tā atzina izslēgšanas sekas par nesamērīgām, jo sabiedrības divi nekustamie īpašumi pārgāja valstij, un nokavēto termiņu par atjaunojamu. Uzņēmumu reģistrs iesniedza kasācijas sūdzību.
Pieteikums iesniegts pēc termiņa, bet pirms izslēgšanas - 11.11.2021.VID izbeidz sabiedrības darbību (spēkā no 13.12.2021.)
- 02.02.2022.Paziņojums "Latvijas Vēstnesī": sākas viena mēneša termiņš
- 13.04.2022.Pieteikums par likvidatora iecelšanu: nokavējums 1 mēnesis 11 dienas
- Sabiedrība izslēgta - termiņu atjaunot vairs nevar
- 20.04.2022.UR izslēdz sabiedrību, ieraksts tajā pašā dienā
- 16.06.2022.Galvenais valsts notārs izslēgšanu atstāj negrozītu
Pēc izslēgšanas ieraksta termiņu atjaunot vairs nevar; tiesa var tikai vērtēt, vai lēmums bija tiesisks.
Uzņēmumu reģistra nostāja
Uzņēmumu reģistrs uzskatīja, ka nozīme ir tikai mēneša laikā iesniegtiem pieteikumiem un ka šādā situācijā sabiedrība ir jāizslēdz, bet atkāpties no tā var tikai netipiskā gadījumā, ja personas tiesības ierobežotas klaji nesamērīgi. Nekustamo īpašumu esība gadījumu netipisku nepadara, jo likums pats paredz, ka palikusī manta piekrīt valstij, un dalībniekam ir tiesības tikai uz likvidācijas kvotu, nevis uz sabiedrības mantu.
Pieteicēja un trešās personas argumenti
Pieteicējs un trešā persona, kas arī bija apstrīdējusi izslēgšanu, uzskatīja, ka jāatjauno gan ieraksts par sabiedrību, gan termiņš likvidatora iecelšanai, jo sabiedrībai līdz pat izslēgšanai piederēja divi nekustamie īpašumi. Pretējā gadījumā viņi lūdza Senātu vērsties Satversmes tiesā par regulējuma atbilstību Satversmē aizsargātajām īpašuma tiesībām.
Tiesas secinājumi
Senāts atzina, ka likums neparedz izslēgtas sabiedrības atjaunošanu, tāpēc pēc izslēgšanas ieraksta lēmumu vairs nevar atcelt, bet var tikai vērtēt tā tiesiskumu. Šajā lietā tas ir pieļaujams, jo pieteicējam ir ar zaudēto mantu saistīta mantiska interese. Termiņu var atjaunot tikai būtiska cilvēktiesību aizskāruma gadījumā un tikai līdz izslēgšanas ierakstam, tāpēc šeit tas vairs nav iespējams.
Tiesiskumu vērtē pēc apstākļiem, kas iestādei bija zināmi lēmuma brīdī, tāpēc jānoskaidro, vai pieteicējs, iesniedzot novēloto pieteikumu, lūdza atjaunot termiņu. Samērīgumu izšķir tas, vai persona pati varēja sekas novērst. Apgabaltiesai būtu jāņem vērā, ka pieteicējs kā vienīgais valdes loceklis un dalībnieks varēja kontrolēt sabiedrību un uzsākt likvidāciju, un no komerctiesību jomā darbojošās personas sagaidāma lielāka rūpība.
Pieteicējs zaudēja tiesības uz likvidācijas kvotu, nevis uz konkrētu mantu, tāpēc, ja sekas bija atkarīgas no viņa paša rīcības, mantas pāreja valstij pati par sevi nav būtisks cilvēktiesību aizskārums. Apgabaltiesa bija balstījusies uz Senāta agrāk kļūdaini pausto atziņu, ka lēmumu var atcelt arī pēc ieraksta, un pārsteidzīgi atzina sekas par nesamērīgām. Pamata vērsties Satversmes tiesā Senāts nesaskatīja.
Rezultāts
Senāts apgabaltiesas spriedumu atcēla un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, kurā var lemt tikai par to, vai izslēgšanas lēmums bija prettiesisks; Senāta spriedums nav pārsūdzams, bet galīgais iznākums vēl nav zināms.
Valdes locekļa iekļaušana riska personu sarakstā atzīta par pamatotu, jo nodokļu parāda laikā sabiedrība atmaksāja aizdevumu valdes loceklim
VID iekļāva sabiedrības vienīgo valdes locekli riska personu sarakstā, jo sabiedrībai bija nokavēti nodokļu maksājumi 30 012,51 EUR apmērā, kurus nebija iespējams piedzīt. Apgabaltiesa atzina, ka parāds neradās tikai naudas trūkuma dēļ: vairākos mēnešos kontā pietika līdzekļu, bet 41 000 EUR tika novirzīti aizdevuma atmaksai valdes loceklim. Pieteikums noraidīts, spriedumu var pārsūdzēt Senātā.
Lietas apstākļi
Pieteicējs kopš 2005. gada ir sabiedrības vienīgais valdes loceklis. Sabiedrība laikus nemaksāja pašas deklarētos nodokļus, un 2024. gada 1. augustā nokavētie maksājumi bija 30 012,51 EUR. 2021. gada 24. augustā un 22. oktobrī, pastāvot nodokļu parādam, sabiedrība atmaksāja pieteicējam aizdevumu, kopā 41 000 EUR.
VID 2024. gada 6. augustā, konstatējis, ka parādu no sabiedrības piedzīt nav iespējams, iekļāva pieteicēju riska personu sarakstā. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu noraidīja, un pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību.
VID iebildumi
VID atzina, ka likumā noteiktie kritēriji ir izpildīti, taču vērtēja arī valdes locekļa godprātību. Maksājumi budžetā nebija ne regulāri, ne pietiekami, lai gan ienākošā nauda ļāva nodokļus samaksāt, un, pastāvot parādam, pieteicējam tika atmaksāti 41 000 EUR, vairāk nekā tobrīd kavētie nodokļi. Tātad priekšroka tika dota citām saistībām. VID pārmeta arī, ka pieteicējs nav pierādījis centienus atgūt sabiedrības debitoru parādus, kas bija ap 800 000 EUR.
Pieteicēja argumenti
Pieteicējs uzskatīja, ka ar nodokļu nenomaksu vien nepietiek un jāpierāda negodprātība, bet VID un pirmās instances tiesa kritērijus piemēroja formāli. Grūtības radīja sadarbības partneru maksātnespēja un finansējumu solījušās bankas likvidācija. Strīdus periodā sabiedrība samaksāja 23 909 EUR nodokļu, bet maksātnespēju apzināti nepieteica, jo nodokļus var samaksāt, tikai turpinot darbu. Pieteicējs arī norādīja, ka VID pats nav pieteicis sabiedrības maksātnespēju un ka ziņas par iekļaušanu sarakstā ir publiskas, tāpēc bankas un partneri atsakās sadarboties.
Tiesas secinājumi
Apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas vērtējumam: iekļaušana sarakstā nav automātiska, parāda iemesli un pieteicēja rīcība ir vērtēti, un grūtībās valdes loceklim bija jāmaksā, jāvienojas ar VID vai jāiesniedz maksātnespējas pieteikums, nevis jāturpina darbs, paļaujoties uz nākotni. Tāpēc pārmetums par formālu pieeju nav pamatots.
Apgabaltiesa arī pati salīdzināja konta atlikumus ar parādu. 2021. gada 31. jūlijā kontā bija 51 131,50 EUR, bet nodokļu parāds bija 11 234,36 EUR. Arī pēc 20 000 EUR atmaksas valdes loceklim 24. augustā atlikums mēneša beigās pārsniedza parādu, tomēr septembrī budžetā tika iemaksāti tikai 5000 EUR. Savukārt 22. oktobrī sabiedrība vienā dienā samaksāja 5000 EUR nodokļos un 21 000 EUR valdes loceklim. Tiesa secināja, ka parāds neradās tikai naudas trūkuma dēļ, bet gan valdes locekļa lēmuma dēļ prioritāri pildīt saistības pret pieteicēju, un daļējās nodokļu iemaksas to nemaina.
Plānus turpināt darbību tiesa atzina par teorētiskiem, jo sabiedrības saimnieciskā darbība ar VID lēmumu jau bija apturēta. Tam, ka VID pats nav pieteicis maksātnespēju, nav nozīmes, jo maksātspējas jautājumi primāri ir pašas sabiedrības uzdevums. Pieteicējs arī nepierādīja, ka ziņas par iekļaušanu sarakstā ir publiskas.
Sabiedrības līdzekļi un nodokļu parāds 2021. gadā Rezultāts
Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, tāpēc VID lēmums par pieteicēja iekļaušanu riska personu sarakstā netika atcelts; spriedumu var pārsūdzēt Senātā viena mēneša laikā.
VID lēmums par Covid-19 atbalsta atprasīšanu atcelts, jo VID nebija pamatojis, ka finanšu darbība ir uzņēmuma galvenā darbība
VID atprasīja pieteicējai Covid-19 atbalstu, atzīstot to par finanšu iestādi, jo tā konsultējot uzņēmumus par kapitāla struktūru un darbības stratēģiju. Apgabaltiesa VID lēmumu atcēla, jo VID nebija pamatojis, ka šī darbība ir pieteicējas galvenā darbība. Senāts VID kasācijas sūdzību noraidīja: tiesai nebija jānoskaidro galvenā darbība VID vietā.
Lietas apstākļi
Pieteicēja, konsultāciju uzņēmums, saņēma VID atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021. gada janvāri un februāri. Vēlāk VID secināja, ka pieteicēja ir finanšu iestāde, kurai šāds atbalsts nepienākas, un ar 2022. gada 11. marta lēmumu uzdeva to atmaksāt.
Administratīvā apgabaltiesa 2024. gada 20. martā VID lēmumu atcēla. Tā atzina, ka ne reģistrētais darbības veids, ne pakalpojumu saraksts pats par sevi nepierāda konsultēšanu par kapitāla struktūru un stratēģiju un ka VID nebija vērtējis, vai šāda darbība ir pieteicējas galvenā darbība. VID iesniedza kasācijas sūdzību.
VID iebildumi
VID uzskatīja, ka pieteicēja ES tiesību izpratnē ir finanšu iestāde, jo tās pakalpojumi, piemēram, finanšu direktora ārpakalpojums, biznesa konsultācijas, finanšu plānošana un budžetēšana, ir saistīti ar uzņēmumu kapitāla struktūras un darbības stratēģijas analīzi un ieteikumiem.
Kasācijas sūdzībā VID apgalvoja, ka apgabaltiesa nepareizi novērtējusi pierādījumus, jo pieteicēja savā paskaidrojumā nebija noliegusi konsultēšanu par darbības stratēģiju un finanšu direktora ārpakalpojums jau pēc definīcijas ietver šādas konsultācijas. VID arī norādīja, ka pieteicēja neiesniedza līgumus un rēķinus, un, ja tiesa pierādījumus uzskatīja par nepietiekamiem, tai tie bija jāiegūst pašai.
Pieteicējas argumenti
Pieteicēja lūdza atcelt VID lēmumu par atbalsta atprasīšanu. Jau 2021. gada 6. jūnija paskaidrojumā tā bija norādījusi, ka neveic kapitāla struktūras analīzi un nekonsultē klientus ieguldījumu jautājumos, un paskaidrojumos Senātam VID kasācijas sūdzību uzskatīja par nepamatotu.
Tiesas secinājumi
Senāts norādīja, ka ES tiesību izpratnē uzņēmums ir finanšu iestāde tikai tad, ja tas faktiski veic kādu no ES tiesībās uzskaitītajām finanšu darbībām un šī darbība ir tā galvenā darbība. To apstiprina arī Eiropas Komisijas 2023. gada atzinums, saskaņā ar kuru galveno darbību nosaka pēc ar to saistītās pievienotās vērtības vai, ja šādas informācijas nav, pēc citiem objektīviem kritērijiem. VID vērtēja tikai pirmo nosacījumu, tāpēc apgabaltiesa pamatoti atzina lēmumu par nepietiekami pamatotu.
Kasācijas instance pierādījumus no jauna nevērtē. Senāts piekrita VID, ka pieteicēja tieši noliedza tikai kapitāla struktūras analīzi un ieguldījumu konsultācijas, taču apgabaltiesa bija vērtējusi pašu darbību saturu un atzinusi, ka budžeta kontrole un finanšu rādītāju uzraudzība ir datu apstrāde un informēšana, nevis ieteikumi par stratēģiju. VID arguments par finanšu direktora ārpakalpojumu ir tikai atšķirīgs pierādījumu vērtējums, jo pakalpojuma nosaukums pats par sevi nenosaka tā juridisko kvalifikāciju, un kļūdu apgabaltiesas vērtējumā Senāts nesaskatīja.
Personai nelabvēlīga lēmuma pamatojumu pierāda iestāde, un tas, ka darījumu dokumenti ir pieteicējas rīcībā, šo pienākumu uz pieteicēju nepārceļ. Tiesai nebija jāiegūst līgumi un rēķini: VID apgabaltiesā tos nelūdza un uzturēja, ka informācijas pietiek, turklāt tie attiektos tikai uz pirmo nosacījumu. Pirmo reizi noskaidrot galveno darbību tiesai nebija pamata, jo tad pieteicējai nelabvēlīgs spriedums balstītos uz jauniem apstākļiem, kurus VID savā lēmumā nebija norādījis.
Rezultāts
Senāts VID kasācijas sūdzību noraidīja un apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, tāpēc VID lēmums par atbalsta atmaksu paliek atcelts; spriedums nav pārsūdzams.
Deklarēto UIN pārmaksu VID var neatzīt tikai likumā noteiktajā kārtībā; atsauce uz datu ticamības pārbaudi vien nepietiek
Likvidējamā banka 2021. gada aprīlī precizēja 2017. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un palielināja deklarēto pārmaksu. VID pēc tā sauktās datu ticamības pārbaudes pārmaksu neatzina, un apgabaltiesa VID atbalstīja. Senāts atzina, ka precizēšanas termiņu drīkst izmantot pilnībā un tiesības uz pārmaksu var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā, tāpēc spriedumu atcēla un lietu nodeva jaunai izskatīšanai.
Lietas apstākļi
Likvidējamā banka 2021. gada aprīlī, apmēram mēnesi pirms trīs gadu termiņa beigām, precizēja 2017. gada uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju un palielināja deklarēto pārmaksu. VID neveica ne nodokļu auditu, ne datu atbilstības pārbaudi, bet tā vietā veica tā saukto datu ticamības pārbaudi un 2021. gada 27. oktobrī atteicās pārmaksu apstiprināt. Administratīvā apgabaltiesa 2024. gada 13. maijā bankas pieteikumu noraidīja.
VID iebildumi
VID uzskatīja, ka kontroles veida izvēle ir VID kompetencē un datu ticamības pārbaude ļauj operatīvi rīkoties, ja deklarācijā ir nepatiesa informācija. Apgabaltiesa VID atbalstīja: tās ieskatā mēnesis līdz termiņa beigām bija par īsu jebkuras pārbaudes uzsākšanai un veikšanai, un banka rīkojās negodprātīgi, jo revidents uz neprecizitāti deklarācijā norādīja jau 2018. gadā, bet precizējumi iesniegti tikai 2021. gadā.
Pieteicējas argumenti
Banka norādīja, ka precizējumus iesniedza likumā noteiktajā termiņā un ka VID liedza pārmaksu, neveicot nevienu likumā paredzēto kontroles pasākumu. Apgabaltiesa šo rīcību attaisnoja, nenorādot nevienu tiesību normu, kas to pieļautu.
Tiesas secinājumi
Senāts piekrita bankai, ka precizēšanas termiņu drīkst izmantot pilnā apjomā. Apgabaltiesa nekonstatēja nevienu likumā noteiktu šķērsli precizēšanai un pati atzina, ka termiņš ievērots, tāpēc tās secinājums par novēlotiem precizējumiem ir pretrunīgs, un negodprātību nevar pamatot ar pieņēmumiem par nodokļu maksātāja nolūkiem. Mēnesis nav par īsu, jo pārbaudi var uzsākt termiņā un pabeigt vēlāk.
Pārmaksa pēc būtības ir nodokļu maksātāja īpašums, un nodokļa aprēķina pamats ir deklarācija, kamēr VID pēc pārbaudes ar lēmumu nav noteicis citu aprēķinu. Šajā lietā tas netika izdarīts.
Pārbaudes veidu izvēlas VID, un tas drīkst vērtēt datu ticamību, tomēr tiesības uz pārmaksu var ierobežot tikai likumā noteiktajā kārtībā. Normu, kas to ļautu pēc datu ticamības pārbaudes, ne apgabaltiesa, ne VID nenorādīja. Senāts gan pieļāva, ka VID darbības pēc būtības var atbilst kādai likumā reglamentētai pārbaudei, bet tas jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi, tostarp pārbaudot procesuālās kārtības un termiņu ievērošanu.
Rezultāts
Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, tāpēc jautājums, vai pārmaksa jāatmaksā, vēl nav galīgi izšķirts.
Valdes locekļa atbildības lietā jāpārbauda arī, vai procedūra īstenota, kamēr sabiedrība vēl pastāvēja
VID 2023. gadā uzlika divām personām pienākumu atlīdzināt sabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus, lai gan pēc pirmās instances tiesas konstatētā sabiedrība bija likvidēta jau 2022. gada augustā. Apgabaltiesa atzina, ka likumā noteiktie atbildības kritēriji ir izpildīti. Senāts spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo jāpārbauda arī, vai ievērota likumā noteiktā procedūra, kas īstenojama, kamēr sabiedrība pastāv.
Lietas apstākļi
VID 2023. gada 25. maijā un 16. jūnijā ar diviem lēmumiem uzlika diviem pieteicējiem pienākumu atlīdzināt budžetam sabiedrības nokavētos nodokļu maksājumus. Administratīvā rajona tiesa konstatēja, ka sabiedrība likvidēta jau 2022. gada 25. augustā, tātad vairākus mēnešus pirms VID lēmumiem. Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 9. aprīlī pieteikumu noraidīja, pievienojoties rajona tiesas argumentācijai.
VID nostāja
VID uzskatīja, ka pieteicējiem jāatlīdzina sabiedrības nodokļu parāds, un zemāko instanču tiesas atzina, ka visi likumā noteiktie atbildības kritēriji ir izpildīti. Sīkāka VID motivācija Senāta spriedumā nav izklāstīta, un nav norādīts arī, kad VID brīdināja pieteicējus par procesa uzsākšanu.
Pieteicēju argumenti
Pieteicēji lūdza abus lēmumus atcelt un kasācijas sūdzībā norādīja, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi divus no likumā noteiktajiem atbildības kritērijiem. Sīkāk sūdzības saturs spriedumā nav izklāstīts.
Tiesas secinājumi
Senāts norādīja, ka ar atbildības kritēriju pārbaudi vien nepietiek - jākonstatē arī, ka VID ievērojis likumā noteikto procedūru. Tajā VID vispirms rakstveidā brīdina sabiedrību un valdes locekli. Process tiek izbeigts, ja pēc tam tiesa uzsāk tiesiskās aizsardzības procesu vai pasludina maksātnespēju vai ja parāds samaksāts pilnībā.
Senāts atkārtoja savu iepriekšējo atziņu, ka šī procedūra īstenojama, kamēr sabiedrība pastāv. Kad tās vairs nav, procesa izbeigšanu ar tiesiskās aizsardzības procesa vai maksātnespējas pieteikumu panākt nevar, un VID vairs nevar izvēlēties, vai piedzīt parādu no sabiedrības vai no valdes locekļa, kas atbild solidāri ar to. Tāpēc procesu pret valdes locekli nevar uzsākt, ja sabiedrība vairs nepastāv, un tas attiecas arī uz gadījumiem, kad VID procesu uzsācis pirms sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra un pirms nodokļu parāda dzēšanas.
Tā kā pirmās instances tiesa konstatēja sabiedrības likvidāciju 2022. gada 25. augustā, apgabaltiesai šīs atziņas jāizvērtē kopsakarā ar šo apstākli, jo tas var ietekmēt VID tiesības uzsākt procesu. Senāts pats VID lēmumus par prettiesiskiem neatzina. Vai VID rīcība atbilst likumā noteiktajai procedūrai un Senāta judikatūrai, jāpārbauda apgabaltiesai. Uz kasācijas sūdzības argumentiem Senāts procesuālās ekonomijas nolūkā neatbildēja.
Rezultāts
Senāts atcēla apgabaltiesas spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai, tāpēc lietas galīgais iznākums atkarīgs no apgabaltiesas jaunā vērtējuma.
Sabiedriskā labuma statusa atņemšana par gada pārskata kavējumu atcelta, jo VID nebija izvērtējis maigāku līdzekli
VID atņēma biedrībai sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jo tā līdz lēmuma pieņemšanai nebija iesniegusi 2024. gada pārskatu. Tiesa pārkāpumu atzina par būtisku, taču VID nebija apsvēris, vai pietiktu ar administratīvo sodu, un nebija samērojis statusa atņemšanu ar biedrības sniegto labumu. VID lēmums atcelts, bet spriedums vēl nav galīgs.
Lietas apstākļi
Biedrībai kopš 2022. gada bija sabiedriskā labuma organizācijas statuss sporta atbalstīšanas jomā. Tās 2024. gada pārskats VID bija jāiesniedz līdz 2025. gada 31. martam, taču termiņā tas netika iesniegts. Pēc biedrības teiktā pārskats bija gatavs, bet iesniegšanu aizkavēja nesakritības darbinieku datos, uz kurām VID norādīja jau pēc termiņa, un pēc tam revidenta noslodze.
2025. gada 9. maijā VID brīdināja biedrību par administratīvo atbildību un iespējamu lēmumu, ka tās darbība neatbilst sabiedriskā labuma būtībai, bet 3. jūlijā statusu atņēma. Pēc biedrības teiktā tā 30. jūnijā bija lūgusi pagarināt termiņu līdz 21. jūlijam un pārskatu iesniedza 10. jūlijā. Biedrība arī norāda, ka 2024. gadā ziedojumos saņēma 1 543 281 EUR un tos pilnībā izlietoja apmēram 400 bērnu un jauniešu sporta atbalstam.
Pārskata kavējums un statusa atņemšana - 31.03.2025.2024. gada pārskata termiņš - pārskats nav iesniegts
- 09.05.2025.VID brīdina par sekām, ja pārskats netiks iesniegts
- 30.06.2025.Biedrība lūdz pagarināt termiņu līdz 21.07.2025
- Statuss atņemts
- 03.07.2025.VID atņem SLO statusu
- 10.07.2025.Biedrība iesniedz pārskatu
Notikumi 30.06.2025. un 10.07.2025. norādīti pēc biedrības paskaidrojuma.
VID iebildumi
VID norādīja, ka bez pārskata ne VID, ne Sabiedriskā labuma komisija nevar pārbaudīt biedrības darbību un līdzekļu izlietojumu. VID ieskatā statuss ir īpaša valsts labvēlība, kas uzliek pienākumu katru gadu iesniegt pārskatu, un, tā kā tas līdz lēmumam netika izdarīts, biedrības darbība neatbilst sabiedriskā labuma būtībai.
Biedrības argumenti
Biedrība norādīja, ka kavējumam bija objektīvi iemesli, par kuriem VID zināja, un ka statusa atņemšana nav samērīga, jo mazinās iespējas piesaistīt ziedojumus un faktiski samazinās atbalstu bērnu un jauniešu sportam.
Tiesas secinājumi
Administratīvā rajona tiesa atzina, ka pārskata neiesniegšana ir būtisks pārkāpums, jo bez pārskata VID nevar pārbaudīt līdzekļu izlietojumu, bet statuss ar nodokļu atvieglojumiem organizācijai un tās ziedotājiem ir īpaša valsts labvēlība. Tomēr statusa atņemšanā VID ir rīcības brīvība, tāpēc tam bija jāapsver arī, vai šāds lēmums konkrētajā gadījumā ir lietderīgs.
Par to pašu pārkāpumu likums paredz arī administratīvo sodu - brīdinājumu vai naudas sodu. Abus līdzekļus nav izslēgts piemērot vienlaikus, taču VID pat neizvērtēja, vai mērķi var sasniegt ar sodu, neatņemot statusu. Tas bija īpaši svarīgi, jo pēc biedrības skaidrojuma, ko VID neapšaubīja, kavējums nebija saistīts ar ļaunprātību vai klaju nolaidību, un agrāki pārkāpumi nebija konstatēti.
Statusa atņemšana ir bargākais līdzeklis pret sabiedriskā labuma organizāciju. VID tikai vispārīgi atsaucās uz interesi šādas organizācijas kontrolēt, bet nevērtēja, kāds sabiedrības ieguvums to attaisno, lai gan pēc būtības neapšaubīja ievērojamos ziedojumus un atbalstu vairākiem simtiem bērnu. Tāpēc VID nepareizi izmantoja rīcības brīvību, un lēmums ir prettiesisks.
Rezultāts
Tiesa pieteikumu apmierināja un atcēla VID lēmumu ar tā pieņemšanas dienu, taču spriedumu viena mēneša laikā var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.